Pēc stundas elšanas tvaika lokomotīve sasniedza savu mērķi - pilsētu Briencu. Šis vārds nozīmējot "uzliesmojums". Vismaz tā man teica čoms. Internetā to apstiprināt es nevarēju. Pilsēta izrādījās ļoti patīkama, lai arī stipri tūristiska.
Sākumam es aizkliboju uz viesnīcu, lai ievāktos un atstātu smagos kalnu zābakus. Viesnīcu sauca "Bāren", ar garumzīmi, proti, latviešu valodas garuma simbolu. Tas mani nemaz tik ļoti nepārsteidza. Mūsdienās dizaineri mīl eklektiku, stiepj detaļas no kurienes pagadās. Reģistratūrā mani sagaidīja omīte, kura man priecīgi paziņoja, ka viņas senči esot bijuši no Latvijas. Viņi tad arī esot dibinājuši viesnīcu. Tas gan bija pirms vairākām paaudzēm. Es steidzos nomest mantas, un tādēļ izjautāt tālāk nesāku.
Istaba bija tīri tā neko, retro, bet gluži jauka, turklāt vēl ar balkonu. Diemžēl Šveicē visapkārt smēķē, un balkons tam ir pati acīmredzamākā vieta. Nācās durvis uz turieni aizvērt. Piedevām zem mana balkona atradās viesnīcas restorāna terase, kur arī kūpināja pilnās plaušās. Numurs tika reklamēts "ar skatu uz ezeru", bet tas, kā bieži gadās, bija pārspīlējums. Īstenībā gandrīz visu skatu aizsedza milzīgu, cieši pie viesnīcas augošu koku lapotnes.
Atstājis mantas, es devos uz jau ierasto veici "Coop", nolēmis vakariņot ar sviestmaizēm. Sapirkos maizi, sieru, salātus, tomātus un tā tālāk, un tā joprojām. Apsēdos uz soliņa, nu jau ar godīgu skatu uz ezeru, un baudīju saulrietu, tiesājot "Coop" veltes. Čeks, tiesa gan, bija uz kādiem eiro četrdesmit, nu bet es arī sapirkos veselu kalnu ar visu ko, pat par daudz. Šveicē, saprotams, ir daudz siera, un viens no tā veidiem – ārkārtīgi plānas strēmelītes, kas saritinātas rozītēs. Es mīlu sieru, un noturēties ir grūti.
Omīte no reģistratūras mani uzaicināja uz koncertu deviņos, teica "ļoti labi izpildītāji". Nu ko, kāpēc gan ne. Es nedaudz pastaigājos pa krastmalu, atgriezos viesnīcā un devos uz ēdnīcu, kur bija jābūt "koncertam". Pēdējais izrādījās pusmūža vīrieša un sievietes uzstāšanās niecīgai saujiņai pensionāru. Es starp šiem desmit cilvēkiem biju pats jaunākais. Izpildītās dziesmas bija veci, visiem zināmi popmūzikas hiti.
Es klusiņām nokāpu no krēsla un biju prom. Vēl neesmu tik vecs, lai klausītos restorānu spēlmaņus, lai arī cik augstas kvalitātes tie būtu.
